|
|
|
|
|
|
| |
ĪSA FIRMAS SOLARIS BUS & COACH VĒSTURE |
| |
| |
Firmas "Solaris bus & coach" vēstures pirmsākumi ir 1994. gadā: tad Kžištofs
Oļševskis 02. augustā atvēra Varšavā firmas "Neoplan" tirdzniecības pārstāvniecību ar
nosaukumu "Neoplan Polska". Jau nākamajā mēnesī jaunā firma paziņoja par pirmā pasūtījuma
saņemšanu. Un tieši - pirmo Polijā N4020 zemgrīdas autobusu Varšavas pilsētas transporta
uzņēmumam.
1995. gada septembrī tika noslēgts pirmais lielais līgums. Pēc sekmīga pieteikuma
konkursam "Neoplan Polska" un "M.A.N." piegādāja Poznaņai 122 autobusi, no kuriem 72 "Neoplan" 9-, 12- un 15-metru
izpildījumā. Autobusus montēja 1999. gada 5. septembrī pilsētas Poznaņa tuvumā atklātajā
fabrikā Boļehovā.
Drīz vien sekoja nākamie pasūtījumi. Līdz 1999. gadam kopumā no
rūpnīcas vārtiem izbrauca 467 "Neoplan N4009", "N4010", "N4016", "N4020" un "K4016" modernizētā tipa
modeļu autobusi, kuri tika pārdoti Polijas iekšzemē.
Firma "Neoplan" vienlaikus mēģināja ieinteresēt ar tās produkciju dažādus
Polijas transporta uzņēmumus. Tomēr šie piedāvājumi neizraisīja jūtamu atsauksmi, piemēram,
Ļubļinas pilsētas transporta uzņēmums, kaut arī tas no 1996. gada bija viens no lielākiem "Neoplan"
dzimtas autobusu turētājiem. Intereses trūkuma cēlonis skaidrojams ar to, ka transporta uzņēmumi
ekspluatēja novecojušo trolejbusu modeļu (uz "Jelcz" autobusu bāzes). Tāda pieeja izmainījusies tikai
pēc pirmā "Solaris" dzimtas autobusa rašanās.
Šā jaunā autobusa pirmizrāde notika 1999. gada 4. septembrī, kad tika
prezentēti autobusu "Solaris Urbino 12", "Urbino 15" un "Urbino 18" modeļi. Šie mūsdienīgie autobusi tika
izstrādāti fabrikas konstruktoru birojā. Virsbūves, kas ir pievilcīgas un formēs atšķīrīgas
no citiem ražotājiem, tika izstrādāti vācu dizaineru birojā "IFS Design". Par jaunā autobusa simbolu
kļuva taksis, kurš kopš tiem laikiem ir raksturīgs "Solaris" dzimtas autobusiem.
1999. gada decembrī firma "Neoplan Polska" pārdeva firmai "Gottlob Auwärter GmbH" 30%
pamatkapitāla, jo bija cerība, ka ar Vācijas atbalstu var palielināt produkcijas realizāciju un paplašināt
ekspansiju ārvalstu tirgū. šiem plāniem nebija lemts piepildīties, jo firma "Gottlob Auwärter" tika
pārņemta ar firmu "M.A.N." un integrēta jaunā "NeoMAN" grupā.
Pēc tā agrāk pārdotā pamatkapitāla daļas tika izpirktas atpakaļ un
2001. gada 1. septembrī firma "Neoplan Polska" tika pārdēvēta par "Solaris Bus & Coach". Gandrīz tieši gadu
vēlāk - 2001. gada 6. septembrī uzņēmums varēja prezentēt "Urbino" autobusu
jauno paaudzi. Vēl pēc dažiem gadiem - 2004. gada 4. septembrī - tiesi 60. Kravu automobiļu un autobusu
starptautiskās Hannoveres izstādes laikā, - trešo.
Tajā pašā laikā uzņēmumā tika veikta nozīmāga iekšēja
reorganizācija. 2005. gada 28. aprīlī firmas dibinātājs Kžištofs Oļševskis izpirka no kadas
bankas atpakaļ ieķīlāto pamatkapitāla daļas atjaunoja pilnu kontroli pār uzņēmumu. No 2005. gada
1. jūlija firma tika pārveidota par akciju sabiedrību "Solaris Bus & Coach". Pastāvīgi notiek uzņēmuma
attīstība un jaunas produkcijas apgūšanas, kas veicina ražošanas jaudas paplašinājumu.
Par nozīmīgu notikumu kļuva 2006. gada 4.aprīlis, kad tika atklāts jauns
montāžas cehs pamatuzņēmuma teritorijā Boļehovā. Līdz 2007. gada 31. oktobrim "Solaris Bus & Coach"
realizēja 3244 pilsētas autobusu un 329 trolejbusu.
ĪSĀ TROLEJBUSU TAPŠANAS VĒSTURE
Vēl "Neoplan Polska" 1990-jos gados mēģināja ieinteresēt trēs esošo
Polijas trolejbusu uzņēmumus ar savu produkciju. Pie Ļubļinas pilsētas transporta uzņēmuma, kas lielos
daudzumos iegādājās "Neoplan" dīzeļautobusus nekāda interese par trolejbusiem netika izrādīta. Tur
tika ekspluatēta novecojusi trolejbusu tehnika tikai neliela trolejbusu daļa bija ar elektronisko vadības sistēmu
(tiristoru impulsu vadību vai ar spēka tranzistoriem), kuru transporta uzņēmums pašu spēkiem
remontdarbnīcās pārtaisīja no autobusiem "Jelcz".
Tāpat Gdiņas pilsētas transporta uzņēmumā trolejbusi bija ar primitīvu
kontaktoru reostatu vadības sistēmu. Trešajam (vismazākajam) Polijas trolejbusu tīklam Tihijas pilsētā
vispār draudēja slēgšana un par jaunu trolejbusu iegādi tur nedomāja.
"Mīri" krita tikai pēc "Solaris" autobusu dzimtas rašanām. Gdiņas pilsētas
transporta uzņēmums nolēma nopirkt "Solaris" trolejbusu. Pilnīgs elektroiekārtas samontējums tika veikts tur
esošājē "Trobus" uzņēmuma darbnīcās, kas tika veidots uz bijušo galveno trolejbusu darbnīcu
bāzes un ilgus gadus nodarbojās ar dīzeļautobusu pārtaisīšanu par trolejbusiem.
Šajā trolejbusū ir ielikta 1990-to gadu beigās Varšavas elektrotehnikas
institūtā izgudrotū spēku vadības sistēma uz līdzstrāvas spēku tranzistoru bāzes.
Iekārtas tika izgatavotas firmā "Woltan" un līdz tam tika izmantotas tikai četros "Jelcz" trolejbusos - trēs no tiem
tika nodoti Ļubļinai un viens - Gdiņai.
Pirmā "Solaris" trolejbusa prezentā cija notika 2001. gada 11.martā. Trolejbusam tika iedots
nosaukums "Trollino". Tas nā k no vārdiem
"trolejbuss" un "Urbino" - autobusu virsbī
ves tipa nosaukuma.
Vēlāk, pēc gandrīz trim mēnešiem tika saražoti divi citi "Solaris"
trolejbusi. Šoreiz Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Uz tiem pirmoreiz tika pielietota maiņstrāvas vilkme, to
ražoja Ungarijas firma Ganz Transelektro Közlekedési Kft Budapeštā.
Tāpat 2001. gadā trijiem jauniem trolejbusiem priekš Gdiņas pilsētas tika
uzstādīts vilkmju aprīkojums ar līdzstrāvas spēku tranzistoriem no firmas "Woltan", bet ar nelielu
modifikāciju salīdzinājumā ar agrāk saražotajiem trolejbusiem. 2002.gadā firma "Trobus" varēja
saražot tikai vienu vienīgo trolejbusu - mazās trolejbusu pilsētas Tihijas uzņēmumam. Nedaudz vēlāk
uzņēmums bankrotēja un trolejbusu ražošanas pirmā fāze beidzās ar 5 trolejbusu
pasūtījumu.
Tajā laikā parādājīs jauns trolejbusu ražotājs: Ostravas
mašīnbūves uzņēmums, kā "Solaris" interešu pārstāvis Čehijas Republikā, jau 2001.
gadā uzbūvēja vienu trolejbusu ar līdzstrāvas elektroiekārtu no "Alstom".
Šī trolejbusa pieņemšana ekspluatācijī notika 2002. gada 3. maijā
nelielā pilsētiņā Opava, trolejbusu satiksmes 50 gadu jubilejas laikā. Vēl izmēģinājuma
braucienos Teplices pilsētas 50 gadu jubilejas svinēšanas laikā jauno trolejbusu nedaudz "apmazgāja".
Nākamie divi trolejbusi tika saražoti Ostravā un skaitījās T12 un T15 tipu vagoni,
tie ir aprīkoti tikai ar maiņstrāvas piedziņu. Tikai to "Alstom" ražotājs jau tika pārdēvēts
par "Cegelec". Trolejbusiem piešķīra reģistrāciju numurus 3601 un 3701. Pirmais trolejbuss bija tāpat pirmais
15-metru trolejbuss pasaulē, viņa prezentācija notika 2003. gada 15. marta Ostravā |
|
2002. gadā tika uzbūvēts vēl viens trolejbuss. Tā elektroiekārtu ražoja
Rumānijas uzņēmums "Astra". Trolejbuss bija paredzēts ekspluatācijai Rumānijas
galvaspilsētā Bukarestē, tomēr tur šo trolejbusu neviens tā arī nav redzējis.
Pēc Francijas firmas "Irisbus" ienākšanas Rumānijas tirgū, darbi pār šo,
pilnīgi konkurentspējīgu projektu, tika iesaldēti. Iespējams, trolejbuss tā arī
gaida kaut kur noslēpumainā vietā pieņemšanu ekspluatacijā.
2002. gada nogalē iesākās "Solaris" trolejbusu sērijveida
ražošana, un tieši 10 "T12" tipa vagonu Igaunijas galvaspilsētai Tallinai (reģistācijas Nr.Nr. 315-324).
Tajā pašā laikā "Ganz" firma piedalījās konkursā uz lielu pasūtījumu Latvijas
galvaspilsētai Rīgai. Rīga no sākuma paredzēja pasūtīt 100 posmaino 18-metru un 50 solo 12-metru
trolejbusus. Konkurentfirmas "Škoda" protesta dēļ konkursa rezultāti tika atcelti. Turpmāk iegādes apjomi tika
izmainīti un robežojās tikai ar posmainiem trolejbusiem. Pirmā partija no 25 T18 tipa trolejbusiem tika saražota un
pieņemta ekspluatācijā 2004. gadā.
Sekmīga izrādījās "Ganz" darbība arī citās valstīs.
2003-2004. gados tika izpildīta jaunu trolejbusu piegāde Tallinai; pieci posmainie un astoņi solo tipa vagoni. Tāpat 30
nākamo posmaino trolejbusu devās uz Roma un desmit solo vagonu - uz Neapoli. Tāpat ar trijiem nākamajiem "Ganz-Solaris"
trolejbusiem Zviedrijas mazpilsētā Landskrūnā Zunda jūras šauruma krastā, pēc 39-gadīga
pārtraukuma tika atjaunota trolejbusu kustība Zviedrijā.
Un pašā dzimtas zemē Ungārijā "Ganz" varēja atstāt pēdas:
Budapeštas pilsētas transporta uzņēmums ("BKV") pieņēma ekspluatācijā sešus solo tipa
trolejbusus. Pilsēta Debrecena, kas atrodas Ungārijas austrumos, pieņēma ekspluatācijā uzreiz 10
trolejbusus. Budapeštas trolejbusi papildus aprīkoti ar akumulatoru baterijām, pieci trolejbusi Debrecenā - ar nelieliem
dīzeļdzinējiem, lai būtu iespēja braukt nelielus ceļa gabalus bez kontakttīkla. Ar šo piegādi
var beigt firmas "Ganz" trolejbusu vēsturi. Finansiālas grūtības, kas paradījās jau Rīgas konkursa
laikā, pastiprinājās 2005. gadā.
Trolejbusu montāšu nācās pārtraukt, Rīgai 2005. gadā tika
piegadāti tikai astoņi trolejbusi. Tajā laikā jau bija gatavas 17 trolejbusu virsbūves Rīgai un pa 10
Budapeštai un Debrecenai. Tās palika stāvot pussamontētā stāvoklī līdz 2006. gada beigām "Ganz"
uzņēmuma teritorijā Budapeštā. Pēc bankrota procedūras uzsākšanas ieceltais ārējais
pārvaldnieks pieņēma lēmumu pārdot tos pārņēmējam - "Ganz-Škoda" firmai. Ar jauno
uzņēmuma vadību trolejbusus varēja nokomplektēt 2007. gadā, tomēr a citu elektroiekārtu -
"Škoda".
Ostravas pilsētas transporta uzņēmuma trolejbusu ražošanas darbnīcas
tikmēr izmantoja izdevību ieiešanai tirgū: netālu esošajai pilsētai Opavai tika samontēti jauni
trolejbusi. Ostravas trolejbusa 3703 izmēģinājuma braucieni notika trīs Šveices pilsētās: Lozannā,
Ženēvā un Lašodefonā 2003. gada oktobrī ļava piegādāt 7 vagonus Lašodefonai un 10
trolejbusus Vintertūres pilsētas transportu uzņēmumam.
Ostravas 15-metru garo trolejbusa Nr. 3601 prezentācija Lietuvā un Latvijā 2004. gada
vasarā izraisīja lielu pasūtījumu: 45 tāda tipa trolejbusi tika pasūtīti un samontēti 2004.-2006.
gados Viļņai.
2006. gadā notika 5 solo trolejbusu piegāde Čehijas Homutovas un Jirkovas pilsētu
transportu uzņēmumam Ziemeļbohēemijā. Tāpat Ostravas uzņēmums saražoja 2003.-2006. gados 16
piedziņas, Polijas pilsētu Gdiņas un Tihijas transportu uzņēmumu vagoniem. No tiem Gdiņa
saņēma 14, bet mazā Tihija divus palikušos trolejbusus.
Līdzīgu piedziņu iekārtu iemontēja 42 solo tipa trolejbusiem Lietuvas
pilsētai Kauņai (2006/2007 tika piegādāti) un divi tādi trolejbusi tika saražoti Itālijas pilsētas
Sanremo, kurus iepriekš bija plānots aprīkot ar "Ganz" elektroiekārtu. 2007. gada vasarā tika
piegādāti pirmie septiņi T12 tipa trolejbusi Tallinai no jaunā līguma (kopējā piegade ir 28 T12- un T18
tipa trolejbusi četru gadu garumā).
Īpaši trolejbusi parādījās 2006. gadā pilsētā Tihijā.
Divi jauni T12 korpusi bija aprīkoti ar elektrisko piedziņu vietējā "TLT" transportu uzņēmuma
darbnīcās, kā vecie "Jelcz PR110E" trolejbusi, kaut arī, lielākoties, no jaunām rūpnīcu
detaļām. 2008.gadā tāda iekārta ir jāiemontē trešajam tāda modeļa trolejbusam. Visai
mudžeklīgs stāsts ir diviem "T12" modeļa citiem trolejbusiem, kas ir samontēti 2007. gadā Ostravā. Tiem
vajadzēja doties uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju. Pēc tam, kad pasūtītājs atsacījās tos
ņemt, viens no trolejbusiem tika pārdots Polijas pilsētas Gdiņas (reg. Nr. 3009) transporta uzņēmumam, bet
otrs - Čehijas pilsētas Opavas transportu uzņēmumam (reg. Nr. 99).
2007. gadā "Solaris" uzņēmumā tika pilnībā samontēts arī pirmais
trolejbuss. Prototips ir aprīkots Polijas firmas "Medcom" piedziņu. Trolejbuss, ar sarkanu svītru - Ļubļinas
pilsētas transporta uzņēmuma firmas krāsu, tur sāka izmēģinājuma braucienus. Divus jaunus "Solaris"
trolejbusu virsbūves transporta uzņēmums saņēma 2007. gadā un savās darbnīcās aprīko tos
ar firmas "Medcom" piedziņu. Ar to no šā gada 21.decembra "Solaris" trolejbusi pirmoreiz uzsāka regulāru
kustību, uz dienvidaustrumiem no Varšavas novietotā, Polijas lielpilsētā.
Līdz 2007. gada beigām tika saražoti 334 "Trollino" trolejbusi, no tiem 183 "T12" tipa
vagoni, 102 "T18" tipa vagoni un 49 "T15" tipa vagoni. 333 trolejbusi kursē pa deviņu Eiropas valstu 18 pilsētas ielām.
Viens trolejbuss ("Astra"-prototips) palika uzņēmuma īpašumā, viņa atrašanas vieta nav zināma.
Šeit gribētos atzīmēt, ka "Solaris" trolejbusi ieguva atšķirīgu tipu
nosaukumus, kā citiem ražotājiem apzīmē vairāk,- dažādībām ar ko tie atšķiras no
cita parauga. Trolejbusi no paša "Solaris Bus & Coach", no Solaris Czech un no "Ganz" (vēlāk no
"Ganz-Škoda"), tika apzīmēti kā "Ganz-Solaris", "Ganz" vai "Ganz-Škoda".
"Solaris" trolejbusu apzīmējums ar "Trollino 12", "Trollino 15" un "Trollino 18" virsbūvem
bet ar piedziņu no firmas "Cegelec" saņēma vēl "AC" burtus. Tie papildus burti apzīmē maiņstrāvas
piedziņu. Ar "Ganz" vai vai "Ganz-Škoda" piedziņu aprīkotam trolejbusiem papildburtus vispār nelieto. Ar
"Medcom" piedziņu lieto burtu "M". Lai novērstu iespējamu mudžekli, neatkarīgi no ražotāja,
ražošanas un elektroiekārtas tipa, vienkārši apzīme visus trolejbusus kā "T12", "T15", "T18". Katra tipa
nosaukums tiek izvietots attiecīgājās vagona vietās.
(aktualizet: decembris 2007. gada)
|
|
|
| uz augšu |
|
|
| 